Kāpēc baznīca ir katoliska?

Kāds es esmu Baznīcā? Vai pieņemu dāvanas, ko tā man dod, un vai ņemu dalību draudzes dzīvē? Kā es eju uz dievnamu – vai kā uz sporta stadionu, futbola maču vai kino? Vai es izstaroju citiem mieru un prieku, ko sniedz satikšanās ar Kungu? Vai dzīvoju harmonijā un spēju pieņemt citus cilvēkus? Katru reizi, kad apliecinām savu ticību, mēs sakām: „Es ticu vienai, svētai, katoliskai un apustuliskai Baznīcai”. Ko nozīmē jēdziens „katoliska Baznīca”? To skaidrojot, Svētais tēvs pievērsās trīs punktiem.

Vārds „katolisks” nozīmē „universāls”, „saskaņā ar visu kopumu” vai „saskaņā ar veselumu”, kur nekas netrūkst. Baznīca ir katoliska, jo, pirmkārt, tā ir telpa, kurā tiek pasludināta ticība visā tās integritātē, kur visiem tiek dāvāta Kristus atnestā pestīšana. Baznīcā mēs satiekamies ar žēlsirdīgo Dievu. Pateicoties Kristus klātbūtnei tajā, mēs tiekam pārveidoti. Baznīcā katrs no mums atrod visu, kas ir vajadzīgs, lai ticētu, dzīvotu kristīgi un kļūtu svēti. Francisks norādīja, ka Baznīcas dzīve līdzinās ģimenes dzīvei. Ģimenē cilvēks saņem visu, kas tam nepieciešams, lai augtu, nobriestu un dzīvotu. Viņš nevar attīstīties vienatnē. Baznīcā mēs dzirdam Dieva vārdu, satiekamies ar Kungu sakramentos, iemācāmies dzīvot vienotībā ar citiem un mīlestībā, kuras avots ir Dievs. Šajā sakarā pāvests aicināja katru ticīgo uzdot sev jautājumu, kāds viņš ir kā Baznīcas loceklis – vai ir aktīvs, vai varbūt noslēdzies savās problēmās un norobežojies no citiem. Baznīca ir katoliska, jo tā ir visu mājas. Visi kristieši ir Baznīcas bērni – viņš piebilda.

Otrkārt, Baznīca ir katoliska, jo tā ir universāla, izkaisīta pa visām pasaules malām, un tā sludina Evaņģēliju katram vīrietim un katrai sievietei. Baznīca nav kāda elitāra grupa. Tā ir sūtīta iet pie visiem cilvēkiem. Viena vienīgā Baznīca ir klātesoša katrā vismazākajā un visattālākajā draudzē. Ikviena draudze ir universālās Baznīcas sastāvdaļa ar Kristus dāvanu pārpilnību. Skaisti, ja jūtamies vienoti ar katru ticīgo kopienu, vai tā būtu liela vai maza, ja esam vienoti ar visu universālo Baznīcu – apliecināja pāvests. Bez tam, katram no mums vajadzētu apzināties savu pienākumu būt misionāram, sludināt Kristus Evaņģēliju, dalīties Kunga priekā ar citiem. Būt par ticības liecinieku – tas ir katra kristieša pienākums.

Treškārt, Baznīca ir katoliska, jo tā ir „harmonijas nams”, kur pastāv vienotība dažādībā. Tā ir kā liels orķestris, kur katrs spēlē savu instrumentu savā tonī, bet kur sanāk skaista simfonija. Baznīcas harmonijas avots ir Svētais Gars – atgādināja pāvests. Tāpat kā orķestrī ir dažādība, tāpat arī Baznīcā ir dažādība. Mēs, kristieši, neesam visi vienādi un mums nav jābūt visiem vienādiem. Mēs esam dažādi. Katram ir savas rakstura īpašības un katrs dod savu sniegumu, tādā veidā bagātinot cits citu. Francisks mudināja klātesošos atkal ielūkoties savā sirdsapziņā un pārdomāt, kā mēs uzvedamies savā draudzē vai kustībā. Vai dzīvojam savstarpējā harmonijā, vai varbūt strīdamies un aprunājam viens otru? „Nekad neaprunā otru, nekad nestrīdies!” – viņš uzsvēra, mudinot pieņemt otru cilvēku ar visām viņa atšķirībām. Nedrīkstam arī mēģināt padarīt visu vienveidīgu, jo vienveidība nogalina. Vajadzīga vienotība dažādībā. Pāvests aicināja lūgt Svēto Garu, kurš ir vienotības dažādībā avots, harmonijas avots, lai viņš palīdz mums kļūt aizvien „katoliskākiem”.

//Fragmenti no pāvesta Franciska sprediķa 09.10.2014//