trešdiena, 2015. gada 13. maijs

Zbigņevs Stankevičs par jēgu un piepildījumu biznesā

Dzīves puzle

Es gribētu aicināt paskatīties uz biznesa patieso sūtību tā, kā tas iespējams no putna lidojuma. Cilvēku sabiedrību var salīdzināt ar puzli. Tajā, kā zināms, nav divu vienādu gabaliņu. Visa lielā puzle ir Dieva plāns attiecībā uz cilvēku sabiedrību. Katrs cilvēks tiek radīts unikāls un neatkārtojams, un Dieva plānā katram paredzēta sava vieta, savs aicinājums, jo katrs apveltīts ar savu īpašo talantu. Ja cilvēks atbild uz šo aicinājumu, tad viņš iekļaujas lielajā dzīves puzlē un ir savā vietā. Bet ja cilvēkam ir pārspīlētas, slimīgas ambīcijas, ja viņš nepieņem savu vietu vai nav to pareizi atklājis, vai arī – grib būt tas puzles gabaliņš, kam nav radīts, – sākas cīņa. Sākas konflikti, ir nevajadzīgs enerģijas patēriņš.
Vāveres ritenis un lielais tukšums
Dažiem cilvēkiem aicinājums ir iet biznesā. Taču, lai šis aicinājums realizētos ar jēgu, lai tas nevestu uz izdegšanu, ir jāsaprot vairākas būtiskas lietas. Kā zināms, biznesa vidē ritms ir ļoti straujš, ja gribi tikt līdzi, jāskrien ātri. Bet tas ir kā vāverei ritenī – jo ātrāk skrien, jo ātrāk ritenis griežas, un ja tu nemāki izkāpt no šā riteņa, nemāki distancēties, tu esi izdedzis un dezintegrēts. No vienas puses, jābūt kompetentam un konkurentspējīgam, taču, ja tā ir vienīgā dimensija, tas var kļūt postoši. Un no tā rodas iekšējais tukšums. Kur ir tā vaina? Lai to saprastu un atrastu cēloni, jāsaprot – kas tad ir cilvēks?
Trīs dimensijas
Cilvēkam ir vairākas esamības dimensijas. Pirmkārt, fiziskā, materiālā dimensija. Tai ir savas vajadzības – ēdiens, pajumte, un tās ir jānodrošina. Nākošā dimensija – psiholoģiskā. Mūsu iekšējā pasaule, komunikācija, kultūras pasaule, kura apmierina mūsu psiholoģiskās vajadzības. Lai nav tikai tā, ka domā, kā vairāk nopelnīt, bet arī, lai mācētu izslēgties, lai dzīvē būtu teātris, kino, opera. Te ir arī atpūta, sports, vaļasprieks, daba. Ja jūs gribat būt piepildīti uzņēmēji, noturīgi pret stresu, vajadzīga šī aizmugure jeb rekreācijas dimensija. Trešais vajadzību līmenis – un šī joma biznesā bieži vien tikusi aizmirsta, bet tieši tur ir atslēga piepildījumam – gara vajadzības. Jo mēs esam arī garīgas būtnes. Tas nozīmē komunikāciju ar dievišķo pasauli, ar transcendenci. Šis līmenis ir klātesošs mūsu sirds dziļumos, un, ja dzīvojam tikai materiālajā līmenī un domājam tikai par darījumiem, mēs netiekam klāt sirds līmenim, un tas nespēj izpausties. Bet, ja par to nerūpējas, visu laiku grauž tāds kā tārpiņš. Var veikt nez kādus darījumus, nez cik nopelnīt, bet sajūta būs kā bērnam, kurš dabū jaunu rotaļlietu, tā apnīk, un gribas atkal jaunu. Un tā visu laiku. Biznesā ir līdzīgi – var nopelnīt miljonus, tas dod apmierinājumu uz zināmu brīdi, bet tas nerada piesātinājumu. Nepiesātinātība izmisīgi dzen uz priekšu, tas iztukšo, un tam nav gala.
Garīgie likumi
Ir jāapzinās, ka būtiski ir visi līmeņi. Taču transcendences līmenis biežāk ir pamests novārtā. Transcendences līmenis – tas nav nekas abstrakts, tas ir kas ļoti reāls. Pāvests Benedikts XVI pirmais ierunājās par cilvēka ekoloģiju. Nevis dabas piesārņojumu, bet tieši cilvēka ekoloģiju. Jo līdzīgi kā pastāv fizikas likumi, kuri jārespektē – piemēram, ja akmens krīt zemē pievilkšanas spēka dēļ, tu dabū ar šo akmeni, līdzīgas likumības ir arī attiecībā uz cilvēka iekšējo pasauli. Cilvēka dabai ir savas likumības. Arī sabiedrības funkcionēšanai ir savas garīgās un morālās likumības. Tās jārespektē, ja nerespektējam, mēs it kā ieberam smiltis smalkā mehānismā, un tas sāk buksēt.
Dot un ņemt
Viens no garīgajiem pamatprincipiem, kam ir vistiešākais sakars arī ar uzņēmējdarbību – došana un ņemšana. Šobrīd daudz runā par patēriņa sabiedrību, kurā dominē naudas pelnīšana, tērēšana, atkal pelnīšana, vārdu sakot – ņemšana. Tomēr arī te jau parādās pirmās bezdelīgas citai domāšanai, aizvien biežāk tiek runāts par mecenātismu un sponsorēšanu. Protams, tā ir arī reklāma un jaunu klientu piesaiste, bet no garīgā viedokļa vērtējot – cilvēka augstākais aicinājums nevis ņemt, bet kļūt par nesavtīgu dāvanu citiem. (Protams, lietojot racionālo prātu un neļaujoties tikt izmantotiem!) Cilvēka augstākais aicinājums ir dāvāt sevi. Un tā ir arī revolūcija uzņēmējdarbībā. Respektīvi, mūsu galvenais mērķis nevis sapelnīt pēc iespējas vairāk, bet lai nauda ir līdzeklis citu mērķu sasniegšanai. Nauda ir līdzeklis, lai es pats varētu sasniegt savas personības uzplaukumu un lai manai ģimenei būtu uzplaukums, bet es esmu līdzatbildīgs ne tikai par sevi, bet arī par visu valsti un patiesībā par visu pasauli. Ja mēs sāktu domāt šīs loģikas ietvaros, tad drīz vien redzētu, ka tā ir pavisam cita sajūta. Cita jēga un cits piepildījums.

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča runas fragmenti biznesa risinājumu un kontaktu gadatirgū Expo 2013 Biznesam.
Raksta avots: http://www.monday.lv/zbignevs-stankevics-par-jegu-un-piepildijumu-biznesa/



otrdiena, 2015. gada 12. maijs

Pirmā Svētā Komūnija Rīgas Katoļu ģimnāzijas un Rīgas Sv.Terēzes no Bērna Jēzus draudzes bērniem.

     Svētdien, 10.05.2015, bērni no Rīgas Katoļu ģimnāzijas, kuri bija ieguvuši nepieciešamās zināšanas skolā  un ceturtdien saņēmuši Gandarīšanas sakramentu, kā arī bērni no Rīgas Sv.Terēzes no Bērna Jēzus draudzes,  saņēma pirmo Svēto Komūniju. Visi bija svinīgi saposušies, lai atdotu godu Dievam un uzsāktu daudz personiskākas attiecības ar savu Radītāju.
        Homīlijas laikā priesteris Modris Lācis iepazīstināja visus klātesošos, ka bērniem ir uzdāvināti krāsaini rožukroņi un teica, ka: „Tas neesot tāpēc, lai tie izskatītos košāki, interesantāki. Šie rožukroņi ir misionāru rožukroņi. Misionāri dodas misijās uz pieciem kontinentiem, kuri parasti tiek apzīmēti katrs savā krāsā. Un arī katrs no mums tiek aicināts iet un liecināt par Dieva mīlestību. Kā misionāri kristieši kļūst no kristību brīža, bet no šī brīža Dievs vēl vairāk aicina un dod garīgo mācību. Viņš dod spēku, lai mūsu dvēsele varētu cīnīties šajā garīgajā cīņā, kas gaidāma dzīvē, un, lai mēs būtu tīri.”
        Priesteris jautāja: „Vai mēs varam mīlēt pēc pavēles? Vai bērni mīl vecākus, jo kāds ir pavēlējis mīlēt? Nē. Tā ir mūsu mīlestība, kas ir nepiespiesta. Bet, ja mamma sabar, vai neļauj darīt blēņas, kuras tā gribētos izdarīt? Vai arī tad var mammu brīvi mīlēt? Arī dzīvē mums ir dažādas grūtības, kad mūsu mīlestība tiek pārbaudīta. Tāpēc arī šī Svētā Komūnija ir vajadzīga, lai dotu mums spēku pārvarēt grūtības.”
        Mises laikā bērni nolasīja sagatavotās lūgšanas. Šim jaukajam notikumam bija sagatavojušies divdesmit trīs bērni, no kuriem astoņpadsmit nāca no Rīgas Katoļu ģimnāzijas (četras meitenes un četrpadsmit puiši), bet pieci puiši pārstāvēja Sv.Terēzes no Bērna Jēzus draudzi. Saņēmuši Svēto Komūniju, bērni varēja pilnvērtīgi izbaudīt šī mirkļa burvību. Pēc Mises sekoja kopīga fotografēšanās un draudzīga agape. Dievs ir uzrunājis jaunās, atsaucīgās sirdis, un cik svarīgi ir dzīves laikā nepazaudēt šo ticības dzirksti!   

Bilžu galeriju var skatīt
http://katolis.lv/biblioteka/foto-un-video-galerija/album/pirma-sveta-komunija-rigas-katolu-gimnazija.html