7. Bieži parādās kārdinājums aizbildināties un žēloties, it kā prieks būtu iespējams tikai tad, ja izpildīti daudzi un dažādi nosacījumi. Tā notiek tāpēc, ka mūsu „tehnoloģiskā sabiedrība ir spējusi pavairot veidus, kā gūt baudu, bet tai ir grūti sagādāt prieku.” Varu teikt, ka tieši visnabadzīgākajos cilvēkos, kam ir maz lietu, kurām pieķerties, esmu redzējis visskaistākās un spontānākās prieka izpausmes savā dzīvē. Atceros arī to cilvēku patieso prieku, kuriem, neraugoties uz viņu nozīmīgajiem profesionālajiem pienākumiem, ir izdevies saglabāt ticīgu, dāsnu un vienkāršu sirdi. Šie cilvēki katrs savā veidā ir smēluši prieku no viena avota – Dieva bezgalīgās mīlestības, kas mums atklājusies Jēzū Kristū. Es nekad nenoguršu atkārtot šos Benedikta XVI vārdus, kas aizved mūs Evaņģēlija centrā: „Par kristieti nekļūst kāda ētiskas dabas lēmuma vai cēlas idejas rezultātā, bet sastopoties ar notikumu, ar Personu, kas dzīvei dod jaunus apvāršņus un līdz ar to arī izšķirīgu virzienu.”
52. Šobrīd cilvēce piedzīvo vēsturisku pagriezienu, kā to varam redzēt no sasniegumiem dažādās jomās. Slavējami ir sasniegumi, kas veicina cilvēku labklājību , piemēram, veselības, izglītības un sakaru jomās. Tomēr nevaram aizmirst, ka mūsdienās vairums vīriešu un sieviešu dienu no dienas dzīvo nedrošībā, kam ir postošas sekas. Izplatās dažādas patoloģijas. Bailes un izmisums pārņem daudzu cilvēku sirdi, tajā skaitā arī t.s. bagātajās zemēs. Bieži izdziest dzīvesprieks, pieaug savstarpējās cieņas trūkums un vardarbība, nevienlīdzība kļūst arvien redzamāka. Jācīnās, lai izdzīvotu, un bieži, lai dzīvotu bez pienācīgas cieņas. Šo laikmetu maiņu ir radījuši milzīgie kvalitatīvie, kvantitatīvie, aizvien straujākie un cits citu papildinošie lēcieni zinātnes attīstībā un tehnoloģiskās inovācijās un to tūlītējā pielietošana dažādās dabas un dzīves jomās. Mēs dzīvojam zināšanu un informācijas ērā, kas noved pie jauna veida varas, kura daudzreiz ir anonīma.
91. Svarīgs izaicinājums ir parādīt, ka atrisinājums nekad nebūs rodams bēgšanā no personiskām un saistības uzliekošām attiecībām ar Dievu, attiecībām, kuras vienlaicīgi uzliek saistības pret citiem. Tas notiek arī šodien, kad ticīgie cenšas noslēpties un pazust no citu redzesloka, kad veikli klaiņo no vienas vietas uz otru vai no viena uzdevuma pie cita, nedibinot dziļas un stabilas saites: „Imaginatio locorum et mutatio multos fefellit.” Tās ir viltus zāles, kas dara slimu sirdi un dažreiz arī miesu. Mums jāpalīdz citiem saprast, ka vienīgais ceļš ir iemācīties pareizu attieksmi, kā satikties ar citiem, bez iekšējas pretestības cienot un pieņemot viņus kā ceļa biedrus. Vēl labāk ir iemācīties atklāt Jēzu citu sejās, viņu balsīs, viņu lūgumos. Un arī iemācīties ciest krustāsistā Jēzus skavās, kad piedzīvojam netaisnus uzbrukumus un nepateicību, un nekad nepagurt izvēlēties brālību.
//Fragmenti no svētā tēva Franciska Apustuliskā pamudinājuma „EVAŅĢĒLIJA PRIEKS”//
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru