Bieži cilvēki sāk meklēt Dievu un Baznīcu tikai tad, kad kaut kādi sarežģījumi notiek ar veselību, bērniem, vai dzīves apstākļiem, no kuriem viņi paši nevar atrast izeju. Mūsdienu cilvēks visu laiku grib ignorēt garīgos likumus, paļaujoties tikai uz fiziski redzamām lietām. Tajā sakarā var skatīt kādu līdzību sadalot cilvēkus divās grupās un salīdzinot tās. Ir cilvēki – bites, un cilvēki – mušas. Ja bitei pajautā: „Lūk te muša stāstīja, ka kaut kur šajā pļavā ir notekgrāvis ar atkritumiem un mēslu kaudze, vai vari parādīt?” Bite atbild: „Es nezinu, kur te ir mēslu kaudze. Zinu tikai to, ka mūsu pļavā ir daudz skaistu ziedu, kas brīnišķīgi smaržo. Tur ir rozes, hiacintes un vēl daudzas ar medu pilnas puķes, bet par mēslu kaudzi neko pateikt nevaru.” Ja prasa mušai: „Kur šeit pļavā ir ziedi, kas pilni ar nektāru?” „Kādi ziedi,” – teiks muša – „labāk ejam, es jums parādīšu kolosālu notekgrāvi, to gan es labi zinu.”
Katrs cilvēks dzīvē meklē kaut ko citu. Vai viņš meklē Dievu, domā par savu dvēseli, domā par to, kā viņš dzīvo, ar kādu saturu piepildīt savu sirdi. Ir cilvēki, kas par to nekad neaizdomājas. Ticība ir Dieva dāvana, un Dievs kādam cilvēkam dod šo ticību, kurš spēj sevī šo ticību iemājot un spēj ticēt. Bet cits cilvēks var būt noslēgts no ticības. Daudz kas ir atkarīgs no ģimenes, bet, pat bērni no pašas nelabvēlīgākās ģimenes ir Dieva bērni. Un tāpēc ceļš pie Dieva ir atvērts katram cilvēkam, tikai nepieciešams spert soļus šajā virzienā.
Iedomāsimies saulainu dienu un Tu sēdi istabā, kurā iespīd saules stari. Ja Tu aizver visus logus un durvis, atrodies pustumsā. Tu vari sēdēt un pukoties, cik maz ir gaismas istabā. Bet vai pie tā ir vainīga saule, jeb tu pats? No Tevis ir atkarīgs, vai esi gatavs pieiet un atvērt logu.
Fragmenti no LTV1 raidījuma „Province” intervijas ar Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klostera igumenu Makariju (Kirillovu)
http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/25.01.2015-province.-dziivais-udens.id42821/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru