Dievs ņēmis vērā cilvēka visdziļākās vajadzības

Kas ir debesis? Cilvēcē vienmēr ir bijusi klātesoša ticība tam, ka pastāv pēcnāves dzīve un ka cilvēks tiek atalgots par to labo, ko viņš ir darījis. Debesis patiešām eksistē! Bet kā mēs varam runāt par tām, ja neesam tajās bijuši? Līdzīgi var teikt: kā varam kaut ko uzzināt par sauli, citām planētām, zvaigznēm un galaktikām, ja neesam tās apmeklējuši? Pateicoties zinātnei, zinām debesu ķermeņu masu un izmērus, to atrašanās vietu un trajektorijas. Zinātnieki ir uzkonstruējuši jaudīgus teleskopus un ir spējīgi ar neiedomājamu precizitāti izdibināt Visuma neaptveramo plašumu noslēpumus. Vai ir kāds līdzīgs instruments, kas mums varētu palīdzēt izdibināt Dieva Valstības noslēpumus un tajos orientēties? Līdzīgi tam kā teleskops un mikroskops palīdz saskatīt līdz šim neredzamo materiālajā pasaulē, tāpat arī ticība kopā ar Svēto Rakstu un Baznīcas Tradīcijas tekstiem kalpo par šādu jaudīgu lēcu, kas pietuvina mūsu skatam gara pasauli. Debesis ir šīs pasaules būtiska sastāvdaļa.

Miesa nav vienkārša dvēseles čaula, kas dzīves beigās tiks atmesta, bet gan Svētā Gara mājoklis, kura aicinājums ir tikt gara spēka pārveidotam un kļūt par cilvēka atjaunotās apziņas paklausīgu instrumentu.
Debesīs uzņemšana parāda, ka Dieva plāns aptver visu cilvēku kopumā, ne tikai viņa dvēseli. Tāpēc arī Baznīcas mācība neaprobežojas vienīgi ar cilvēka dvēseli. Jautājumi, kuri saistās ar cilvēka miesu, emocionālo un psihisko sfēru, arī ir ļoti būtiski mūžības perspektīvā, šeit nekas nav mazsvarīgs. Tāpēc cīņa par cilvēka atbrīvošanu no jebkādām atkarībām šajās jomās jau nes sevī pestīšanas atblāzmu.

Kādas ir šīs atkarības, kas laupa mums brīvību un attālina debesis? Tā var būt smēķēšana, dzeršana, narkotikas, azarta spēles, alkatība, varaskāre vai nešķīstība. Ne velti taču pastāv vesela pornogrāfijas un erotikas industrija. Atkarības cilvēkam laupa brīvību un to degradē, izposta valsti un ģimeni. Atkarības rašanās cēlonis ir iekšējs tukšums, kuru ir vēlme kaut kā aizpildīt. Atkarība ir neizdevies laimes meklēšanas mēģinājums.

Ilgas pēc laimes piemīt ikvienam cilvēkam. Problēma ir tajā, ka bieži vien mēs laimi meklējam tur, kur tās nav. Jaunava Marija mums parāda, kur ir patiesā laime un ka tās aizsākumi ir meklējami jau šīs zemes dzīvē. Jaunava Marija, uzticot savu dzīvi Dievam, nebaidījās, ka tas viņu ierobežos, atņems brīvību. Savukārt mūsdienu cilvēks izjūt bailes, ka Dieva baušļi, ticība Dievam, atņems viņam brīvību un personisko dzīves telpu. Tāpēc viņš domā, ka labāk ir būt autonomam un neatkarīgam. Līdzīgi domāja pazudušais dēls, par kuru lasām Lūkas evaņģēlijā (Lk 15:11-32). Viņš devās projām no tēva mājām, cerēdams, ka svešumā beidzot kļūs brīvs cilvēks, līdz saprata, ka ir kļūdījies savā brīvības izpratnē, jo iedomātās brīvības vietā viņš bija kļuvis vergs. Sāpīgas pieredzes rezultātā notika izmaiņas viņa dvēseles struktūrā. Beigās viņš atguva sevi, savu patieso identitāti. Jā, brīvā griba rada milzīgas iespējas, bet arī milzīgu risku. Tāpēc var nonākt pat pie paradoksāla secinājuma – būt brīvam ir vēl sarežģītāk, nekā ļaut, lai citi pieņem lēmumus manā vietā.

Bet mūsu aicinājums ir paturēt prātā mūžības perspektīvu, un Debesu aizmetņi jau ir klātesoši šīs zemes realitātē. Mēs varam līdzdarboties, pietuvinot to brīdi, kad atnāks jaunās debesis un jaunā zeme.

Fragmenti no Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzrunas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos 2013. gada 15. augustā Aglonā.
http://katolis.lv/rigas-arhibiskaps/sprediki-un-uzrunas/2013/2013-08-15.html