Vai labam kristietim pietiek ar priekšrakstu burtisku ievērošanu?

        Ko nozīmē būt labiem kristiešiem? Vai pietiek tikai ar baušļu, tradīciju vai normu ievērošanu? – atbildi uz šo jautājumu atrodam pāvesta svētdien pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” teiktajā uzrunā. Ārēji pareizi uzvesties vēl nenozīmē būt labam kristietim – viņš uzsvēra. Mēs esam pakļauti briesmām domāt, ka ar mums viss ir kārtībā, vai vēl sliktāk – uzskatīt, ka esam labāki par citiem tikai tāpēc vien, ka ievērojam normas, tomēr tai pat laikā nemīlam tuvāko, dzīvojam ar nocietinātu sirdi, esam iedomīgi un augstprātīgi. Taču kam jāpievērš uzmanība un ko vajadzētu darīt, lai mēs būtu patiešām priekšzīmīgi ticīgie?
        Svētdienai veltītajā Marka evaņģēlijā dzirdam diskusiju starp farizejiem un Jēzu par senču tradīciju ievērošanu (sal. Mk 7, 3). Jēzus, atsaucoties uz pravieti Isaju, „senču tradīcijas” dēvē par „cilvēku likumiem” (7, 7) un brīdina, ka tos nekad nedrīkst nostādīt „Dieva baušļa” vietā (7, 8). „Dieva bausli atmetuši, jūs pildāt cilvēku ieražas”, saka Kristus (7, 8). Pāvests norādīja, ka Jēzus, šādi izsakoties, brīdina arī mūs, lai mēs nedomātu, ka, lai būtu par labiem kristiešiem, varētu pietikt ar likuma ārēju ievērošanu. Mēs, tāpat kā farizeji, varam domāt, ka viss ir kārtībā, un uzskatīt, ka esam labāki par citiem. Tas ir liels risks.
        Šajā sakarā Francisks uzsvēra: „Priekšrakstu burtiska ievērošana ir kaut kas neauglīgs, ja izmaiņas nenotiek mūsu sirdī un ja šī ievērošana neizpaužas konkrētā rīcībā, proti, ja mēs lūgšanā neatveramies Dievam un Viņa Vārdam, ja nemeklējam taisnību un mieru, ja nesteidzamies palīdzēt nabagiem, vājajiem un apspiestajiem. Mēs visi zinām, cik daudz ļaunuma nodara Baznīcai un kādu ieļaunojumu atstāj tie cilvēki mūsu kopienās, draudzēs vai kvartālos, kuri sevi sauc par labiem katoļiem un bieži iet uz baznīcu, bet pēc tam, savā ikdienas dzīvē, nerūpējas par ģimeni, runā sliktu par citiem utt. Tieši to Jēzus nosoda, jo tas ir pretrunā ar kristīgo liecību”.
        Turpinot, pāvests atgādināja, ka Jēzus centrē savu uzmanību uz kādu dziļāku aspektu: „Nekas cilvēku nevar sagānīt, kas no ārienes viņā ieiet, bet kas no cilvēka iziet, tas ir, kas cilvēku apgāna” (7, 15). Francisks paskaidroja, ka tādā veidā Kristus liek uzsvaru uz iekšējās pasaules, tas ir, uz sirds primātu. Mēs kļūstam labāki vai sliktāki nevis ārējo lietu dēļ, bet atkarībā no tā, kas notiek mūsu sirdī. Mūsu nodomi rodas sirdī. Sirds ir dažādu lēmumu avots. Tieši sirdī rodas vēlme visu darīt mīlestības uz Dievu dēļ. Visas mūsu ārējās darbības ir tikai sekas tam, ko nolēmām savā sirdī, bet nevis otrādi – uzsvēra pāvests. Ja sirds nemainās, tad ar ārējo uzvedību vien nepietiek, lai mēs būtu labi kristieši! Robeža starp labo un ļauno atrodas nevis ārpusē, bet drīzāk mūsu pašu iekšpusē. Šajā sakarā Svētais tēvs aicināja uzdot dažus jautājumus: Kur ir mana sirds? Jēzus saka: „Kur ir tava manta, tur ir tava sirds”. Kur ir mana manta? Kas ir mana manta? Vai šī mana manta ir Jēzus un Viņa mācība? Ja tas ir tā, tad sirds ir laba. Varbūt par savu dārgumu uzskatu kaut ko citu?
       
Uzrunas noslēgumā Francisks norādīja, ko darīt, lai mēs būtu labi kristieši. Viņš uzsvēra, ka mums ir jāattīra sava sirds un jāatgriežas. Ja mūsu sirds nav šķīstīta, tad arī mūsu rokas nevar būt īsti tīras un ar savu muti nespēsim izteikt patiesus mīlestības vārdus. Ja sirds nav tīra, tad mēs esam divkosīgi kristieši un nespējam būt patiesi žēlsirdīgi un neprotam īsti piedot. To spēj cilvēks tikai ar vaļsirdīgu un tīru sirdi. Tāpēc esam aicināti lūgt ar Dievmātes aizbildniecību, lai Kungs mums dod tīru sirdi, kas būtu brīva no jebkāda veida divkosības. Jēzus nosodīja farizejus, jo viņi bija divkosīgi – runāja vienu, bet darīja citu. Ja mūsu sirds būs brīva no divkosības, tad dzīvosim saskaņā ar likuma garu un sasniegsim tā piepildījumu, kas ir mīlestība.

Fragmenti no   http://lv.radiovaticana.va/news/2015/08/31/vai_labam_kristietim_pietiek_ar_priekšrakstu_ievērošanu/1168579