Trešdienas, 20. janvāra, katehēzes mācību pāvests Francisks iesāka,
pieminot Latviju un norādot uz kristīgās ticības pirmsākumiem mūsu zemē. Viņš
atgādināja, ka pārdomas Lūgšanu nedēļai par kristiešu vienotību šogad ir
sagatavojusi Latvijas ekumeniskā grupa. Svētā tēva uzrunas temats bija
kristiešu vienotība, kuras pamats ir viena Kristība. „Ņemt par izejas punktu
Kristību nozīmē no jauna atrast žēlsirdības avotu, atrast cerības avotu visiem,
jo neviens nav izslēgts no Dieva žēlsirdības”, viņš uzsvēra.
„Rīgas luterāņu katedrāles centrā atrodas kristības avots, kura pirmsākumi
meklējami 12. gadsimtā, kad Latviju evaņģelizēja svētais Meinards”, sacīja
Francisks. "Šis avots ir izteiksmīga zīme ticības aizsākumam, ko atzīst
visi Latvijas kristieši – katoļi, luterāņi un pareizticīgie. Šāds aizsākums ir
mūsu kopīgā Kristība." Turpinot, pāvests paskaidroja, ka, saskaņā ar
Vatikāna II koncila mācību, Kristība ir vienotības sakramentālā saite, kas
pastāv starp visiem tiem, kuri caur to ir tikuši no jauna dzemdināti (Unitatis
redintegratio, 22). Apustuļa Pētera Pirmās vēstules fragmenta (sal 1 Pt
2,9-10) vārdi, ko šī gada pārdomām izvēlējās Latvijas kristieši, ir adresēti
pirmajai kristiešu paaudzei ar mērķi palīdzēt apzināties Kristībā saņemtās
dāvanas lielumu un ar to saistītās prasības. Arī mēs šajā Lūgšanu nedēļā esam
aicināti to visu no jauna atklāt un darīt to kopā, pārkāpjot savas šķelšanās –
mudināja Svētais tēvs.
Ko nozīmē dalīties vienā Kristībā? Šajā sakarā Francisks atzina, ka visi
esam grēcinieki, kuriem ir vajadzīga pestīšana un atbrīvošana no ļaunā. Kad
mēs, kristieši, sakām, ka dalāmies vienā Kristībā, mēs apgalvojam, ka visi –
katoļi, protestanti un pareizticīgie – dalāmies kādā pieredzē, un proti,
aicinājumā iziet no tumsas, lai sastaptos ar dzīvo Dievu, kurš ir pilns
žēlsirdības. Diemžēl, mēs visi piedzīvojam egoismu, kas izraisa šķelšanos,
noslēgšanos sevī un otra neieredzēšanu. Sākt ar Kristību nozīmē atgriezties pie
žēlsirdības un cerības avota, jo neviens nav izslēgts no Dieva žēlsirdības.
Pāvests norādīja, ka dalīšanās šajā žēlastībā rada nesaraujamu saiti starp
mums, kristiešiem. Līdz ar to, pateicoties Kristībai, mēs varam viens otru
uzskatīt par brāļiem. Mēs reāli veidojam svēto Dieva tautu pat ja savu grēku
dēļ vēl neesam pilnīgi vienota tauta. Dieva žēlsirdība, kas darbojas Kristībā,
ir stiprāka nekā mūsu šķelšanās – uzsvēra Francisks. Jo lielākā mērā pieņemsim
šo žēlsirdības žēlastību, jo lielākā mērā kļūsim par pilnīgāku Dieva tautu un
būsim spējīgi sludināt visiem Viņa brīnumainos darbus. Svētais tēvs
paskaidroja, ka šāda sludināšana sākas tieši ar vienkāršu un brālīgu vienotības
liecību. Mēs, kristieši, esam uz to spējīgi. Mēs varam atklāt pasaulei
Evaņģēlija spēku. Mēs visi esam aicināti atklāt citiem Dieva žēlsirdību, sākot
jau ar nabagiem un atstumtajiem. Vispārējās audiences laikā pāvests aicināja
lūgties, lai mēs visi, kas esam kristieši, spētu sadarboties, lai nestu pa
visām zemes malām Dieva Tēva žēlsirdību. Dieva žēlsirdība spoži atmirdz Jēzus
vaigā, un Jēzus ir mūsu cerība un miers. Lai Žēlsirdības jubilejas gada
svinēšana un iziešana pa Svētajām durvīm kļūst par iespēju piedzīvot sirds
atgriešanos un atvērt savu sirdi Dieva un tuvākā mīlestībai – vēlēja Francisks.
J. Evertovskis / VR
20/01/2016 13:08
Raksts no:
http://lv.radiovaticana.va/news/2016/01/20/kristība_–_visu_kristiešu_vienotības_avots/1202383
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru