Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs aicina Rīgas Sv.Alberta draudzi audzināt savās rindās intelektuālos un garīgos līderus.

        Novembra mēnesī Rīgas Sv. Alberta draudze atzīmē Svētā Alberta kā šīs baznīcas aizbildņa svētkus. Alberts visus ir saistījis kā liels teologs, filozofs un dabaszinātnieks. Savu plašo zināšanu dēļ viņš tiek saukts arī par universālo doktoru (Doctor-Universalis).  Alberts Lielais ar savu cēlo priekšzīmi un zināšanām visiem parādīja, ka starp ticību un zinātni, starp patiesību un vispārējo labumu, starp dziļu mācību un svētumu nav ne mazākās pretrunas, bet gan visciešākais sakars.

        Uz šo laiku parasti tiek ieplānota arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča vizitācija Rīgas Sv.Alberta draudzē, kas dod iespēju saņemt Iestiprināšanas Sakramentu tiem, kas ir pienācīgi sagatavojušies šim atbildīgajam notikumam. Arī šogad 8.novembrī arhibīskaps apmeklēja Rīgas Sv.Alberta draudzi, esot vienotībā ar ticīgajiem šīs baznīcas titula svētkos.

        Celebrējot Svēto Misi, arhibīskaps atzīmēja, ka dienas lasījumi Mises laikā ir izvēlēti no Svētā Alberta dienas svinībām un caur tiem var saredzēt daudzus vienojošus pavedienus. Svētais Alberts ir redzams kā izcils savas tautas un Baznīcas līderis. Tauta bez garīgā līdera, bez vadītāja, bez autoritātes ļoti ātri kļūst svārstīga savās domās un var aiziet maldu ceļus. Alberts Lielais bija garīgais līderis, kas intelektuālajā līmenī apkaroja tā laika maldus.

        Zbigņevs Stankevičs uzsvēra, ka līdera loma, izgaismojot un atgādinot patiesās vērtības, ir ļoti svarīga arī mūsdienās, kad veidojas divas bīstamas tendences: dzīvojot patēriņa sabiedrībā ar domām it kā Dieva nebūtu, kā arī sekojot līdzi dažādām garīgām kaislībām, novirzoties maldos izpratnē par Dievu, un, veidojot nobīdes no ticības. Intelektuālajā līmenī postmodernās sabiedrības domāšanā pastāv liela bīstamība, katram sludinot savu patiesību, pazaudējot objektīvo patiesību. Cilvēks kļūst visu lietu mērs un pēdējais atskaites punkts. Tiek noliegta Dievišķās atklāsmes esamība. Ja nav Dieva likumu, cilvēciskā sabiedrība ar vienkāršo balsu vairākumu referendumos var izlemt, kas ir labs un kas ir ļauns, balstoties pēc sava prāta un tā brīža izdevīguma. Šī pati situācija bija sastopama arī Mozus vai Svētā Alberta laikā un šobrīd nekas nav mainījies.

        Arhibīskaps piedāvāja meklēt risinājumu garīgajos un intelektuālajos līderos, autoritātēs, kuri būtu vajadzīgi, lai spētu aizraut Dieva tautu sev līdzi, līdzīgi kā Svētais Alberts, kas tika novērtēts gan ticīgās tautas, gan zinātnieku vidū, kuriem ticība nebija pirmajā vietā. Būtu svarīgi, lai ticīgie, katoļi būtu kompetenti dažādās jomās, mediju jomā, politikas jomā, dažādās sabiedriskajās attiecībās un ienestu Evaņģēlija sēklu tajā vidē, kur viņi paši ar panākumiem un atzinību spēj darboties.  Ne jau katrs var būt līdzīgs Mozum vai Svētajam Albertam. Vienā miesā ir daudz locekļu, bet katram loceklim ir savs uzdevums. Zbigņevs Stankevičs teica: “Arī mēs visi kopā esam viena miesa un katram Dievs ir devis kādu īpašu dāvanu. Svarīgi, lai mēs šīs dāvanas, talantus saliekam kopā un varam kalpot sabiedrībā, draudzē. Mums pašiem ir ļoti svarīgi atpazīt savus talantus, un pārējiem būtu svarīgi palīdzēt līdzcilvēkiem izpausties ar šiem talantiem, palīdzēt tos attīstīt, un ļaut darboties konkrētajā jomā, vienlaikus ļaujot,  lai cits realizē savu talantu citā virzienā. Galarezultātā draudze pati kļūst par garīgo, kolektīvo līderi. Kad mēs ieklausāmies viens otrā, palīdzam viens otram, liekam savus talantus darbībā, draudze sāk strauji attīstīties un kļūst par paraugu citiem. Un to es Jums arī novēlu, lai Svētā Alberta draudze seko sava aizbildņa piemēram un kļūst liela šī vārda labā nozīmē.”

        Uzrunājot iesvētāmos, arhibīskaps piezīmēja, ka draudzes attīstība nav iespējama bez atvērtības uz Svēto Garu. Šo Svēto Garu īpašā veidā var saņemt Iestiprināšanas Sakramentā. Daudzajiem iesvētāmajiem bija iespēja sajust sava veida īpašo Radītāja pieskārienu, stiprinoties garā un ticībā.

        Draudzes prāvesta tēva Krišjāņa vadībā kuplā Saprikinu ģimene uzrunāja arhibīskapu: “Kur ir bīskaps, tur ir Baznīca. Kur nav bīskapa, tur nav Baznīcas. Šodien gribam izteikt pateicību Dievam par to, ka mums ir bīskaps un mēs varam būt Baznīca”, un, draudzes vārdā uzdāvināja viņam skaistu ziedu pušķi, pateicībā par draudzes apmeklējumu un ticīgo stiprināšanu. Savā atvadu runā Zbigņevs Stankevičs ar cerībām skatījās uz iestiprinātajiem draudzes locekļiem, un, ticot, ka šīsdienas notikums viņu dzīvē dos arī augļus, un iestiprināmie iesaistīsies draudzes darbā, draudzes evaņģelizācijas procesā, nesot labo vēsti tālāk, nepaturot to tikai pie sevis.

        Pēc Svētās Mises draudzes prāvests izrādīja arhibīskapam baznīcu, iepazīstināja viņu ar jaunumiem draudzes dzīvē un uzaicināja uz kopīgu agapi ar Rīgas Svētā Alberta draudzes kopienu un kustību atbildīgajiem pārstāvjiem, lai draudzīgā atmosfērā pārrunātu aktualitātes un dalītos atbildēs uz  abām pusēm interesējošiem jautājumiem.

Nedaudz rediģētu rakstu ar bildēm var skatīties katolis.lv: http://katolis.lv/zinas/backPid/30/category/draudzes/article/arhibiskaps-sveta-alberta-draudzi-aicina-sekot-draudzes-aizbildna-piemeram.html