Katehēžu
cikla par ģimeni ietvarā Francisks pievērsās bērniem. Šodien viņš atgādināja,
ka bērni ir liela dāvana visai cilvēcei. Viņi mums rāda ceļu uz Debesu
valstību.
Pirmkārt,
bērni mums atgādina, ka mēs visi savas dzīves pirmajos gados bijām pilnībā
atkarīgi no citu cilvēku rūpēm un labvēlības. Tam gāja cauri arī Dieva Dēls,
kura noslēpumu ik gadus kontemplējam Ziemassvētkos. Betlēmes silīte ir sava
veida ikona, kas mums atklāj šo realitāti ļoti vienkāršā veidā. Francisks šeit
neslēpa savu apbrīnu par to, ka Dievam nesagādā grūtības saprašanās ar bērniem,
savukārt, bērniem nav problēmu saprasties ar Dievu. Tāpēc nav nejaušība, ka
evaņģēlijos atrodam ļoti skaistus un uzrunājošus Jēzus vārdus par „mazajiem”. Pāvests
paskaidroja, ka šis termins „mazie” attiecas uz visiem cilvēkiem, kuri ir
atkarīgi no citu palīdzības. Piemēram, Jēzus saka: „Pielūkojiet, ka jūs nevienu
no šiem mazajiem nenievātu, jo es jums saku, ka viņu eņģeļi debesīs vienmēr
redz mana Tēva vaigu, kas ir debesīs” (Mt 18, 10). Tātad, bērni ir visas
cilvēces un Baznīcas bagātība, jo viņi nemitīgi atgādina to, kādi ir
nosacījumi, lai ieietu Debesu valstībā, proti, neuzskatīt sevi par
pašpietiekošiem, bet apzināties, ka mums ir vajadzīga citu palīdzība, mīlestība
un piedošana. Mums visiem ir vajadzīga citu cilvēku palīdzība, mīlestība un
piedošana – uzsvēra Francisks.
Otrkārt,
bērni mums atgādina, ka mēs vienmēr esam dēli un meitas. Šī identitāte mums
paliek uz visu dzīvi. Mēs esam dēli vai meitas arī tad, kad kļūstam par
vecākiem, ieņemam kādu atbildīgu amatu sabiedrībā vai pat sasniedzam cienījamu
vecumu. Šis fakts atgādina to, ka dzīvību esam saņēmuši, ka tā ir liela dāvana.
Dzīvība ir pirmā un lielākā dāvana, kas mums tika dota. Dažreiz mēs par to aizmirstam
un sākam rīkoties kā savas dzīvības kungi, to izniekojot. Nē, mēs esam pilnībā
atkarīgi, atzīstam to vai neatzīstam. Īstenībā, mēs varam priecāties,
apzinoties, ka jebkurā vecumā esam dēli un meitas. Tātad, bērni ar savu
klātbūtni vien mums atgādina, ka mēs visi esam bērni – dēli un meitas.
Turpinot
katehēzi, pāvests norādīja, ka bērni nes cilvēcei daudzus labumus. Viņi
atgādina, kā vajag raudzīties uz pasauli. Viņi skatās uz visu ar paļāvības
pilnu un tīru skatienu. Viņi spontāni uzticas tētim, mammai, Dievam, Jēzum,
Dievmātei. Viņu iekšējais skatiens ir tīrs un neviltots. Bērni vēl nav
samaitāti un viņu sirds nav nocietināta. Bērni nav diplomāti. Viņi saka to, ko
jūt un redz. Nereti sagādā neērtības pašiem vecākiem. Bērni citu personu
klātbūtnē var pateikt: Tas man nepatīk, jo ir slikts vai neglīts. Bērnos nav
liekulības. Viņi vēl nav apguvuši šo divkosības mākslu, ko esam apguvuši mēs,
pieaugušie.
Bez tam,
bērni ar savu iekšējo vienkāršību ir spējīgi saņemt un izrādīt mīlestību un
maigumu. Būt maigam nozīmē būt ar „miesas”, nevis ar „akmens” sirdi (sal. Ez
36, 26). Pāvests norādīja, ka bērni prot smieties un raudāt. Viņi to dara
spontāni, no sirds. Mūsu smaids nereti ir samākslots, un tas ir atkarīgs no
mūsu sirds. Tāpēc esam aicināti ņemt piemēru no bērniem. Jēzus aicina savus
mācekļus „kļūt kā bērniem”, jo „tādiem pieder Dieva valstība” (sal. Mt 18, 3;
Mk 10, 14). Kaut arī bērni ir dāvana, nereti tie tiek atmesti un atgrūsti –
atgādināja Francisks. Daudziem pat ir liegts piedzimt. Svētais tēvs norādīja,
ka nākošajā reizē runās par dažiem ievainojumiem, ar ko bērniem tiek nodarīts
pāri. Pēc tā, kā apietas ar bērniem, var redzēt, kāds ir sabiedrības morālais
un sociālais stāvoklis. Bērni nes dzīvību, prieku un cerību. Viņi sagādā arī
raizes un problēmas, bet labāk redzam sabiedrību ar dažādām raizēm un problēmām
nekā bēdīgu un pelēku sabiedrību, kura ir palikusi bez bērniem. Pāvests
atgādināja, ka Lielais gavēnis ir labvēlīgs laiks tam, lai mēs kļūtu kā bērni,
jo tādiem pieder Dieva valstība. Francisks aicināja lūgties, lai katrs bērns
tiktu pieņemts ar mīlestību un pateicību Dievam, kurš ir dzīvības devējs.
Raksts no interneta vietnes VATIKĀNA RADIO. 18.03.2015
http://lv.radiovaticana.va/news/2015/03/18/katru_bērnu_pieņemt_ar_mīlestību_un_pateicību/1130334
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru