Baznīcu nakts 2015 notikumos Rīgas
Sv.Alberta Romas katoļu baznīca ievadīja ar Svēto Misi. Draudzes prāvests
Krišjānis Dambergs aicināja draudzes locekļus piedalīties Baznīcu nakts
pasākumos un draudzīgi, ar mīlestību uzņemt ciemiņus baznīcas telpās, atbildot
uz visiem viņus interesējošiem jautājumiem.
Pēc Svētās Mises prāvests vadīja
ekskursiju pa baznīcas telpām, izskaidrojot daudzu tajā esošo priekšmetu
nozīmi, piekoptās tradīcijas, kā arī joprojām sastopamos aizspriedumus. Viņš
aicināja ciemiņiem nebaidīties apmeklēt baznīcu, kaut arī viņiem vēl nav zināma
liturģiju kārtība, jo galvenais nav akli izpildīt pieņemto kārtību, bet meklēt
attiecības ar savu Radītāju un caur tām nonākt pie vēlēšanās būt vienotam ar
Baznīcu. Liela uzmanība tika pievērsta sānu altāru altārgleznu personāžiem, kas
atklāj Baznīcas Svēto dzīves un to darbības mirkļus caur Svētajos Rakstos
sniegto informāciju.
Baznīcas draudzes mājas Alfas telpās
ikonogrāfe Ņina Skangale-Začesta ieveda savus klausītājus ikonu tapšanas
pasaulē. Mēs varējām uzzināt, ka ikonās attēloto parasti sāk veidot, noklājot
tumšās krāsas, kas tiek izgaismotas ar gaišajām, veidojot gaismas pasauli bez
ēnām. Ikona neesot vienkārša glezna, jo autors savu darbu veido ticības
gaisotnē, Svētā Gara klātbūtnē. Jebkurā ikonā ir saskatāma vairāku simbolu
klātbūtne, kas atklāj tās saturu un vēstījumu. Līdz ar to ikonas var pielīdzināt
Svētajiem Rakstiem, jo tajās, tāpat kā lasot Dieva vārdu, cilvēkam tiek nodota informācija,
gan caur vizuālo gan garīgo uztveri caur četriem dažādiem uztveres līmeņiem.
Tāpat varēja uzzināt, ka ir iespējams Rīgas Sv.Alberta baznīcas draudzes mājas
telpās apmeklēt ikonu rakstīšanas nodarbības, kurās priekšzināšanas mākslas
nozarē nav nepieciešamas. Latvijas Kristīgās akadēmijas absolvente, māsa
palīdzētāja dvēselēm šķīstītavā Ņina Skangale-Začeste, kas arī Baznīcu nakts
2015 laikā stāstīja par ikonogrāfiju, interesentiem ir gatava atklāt
ikonogrāfijas pamatus.
Draudzes locekļi bija parūpējušies, lai
starplaikos starp lekcijām un koncertiem, katram Baznīcu nakts 2015
apmeklētājam būtu iespējams atrast sev interesējošas aktīvās nodarbes. Bērniem
bija iespējams uzspēlēt futbolu, kopīgi iziet stafeti vai piedalīties citās
sportiskās aktivitātēs. Daiļā dzimuma pārstāves vairāk skatījās Rožukroņa
darbnīciņas virzienā, lai pašas ar savām rokām un izvēlētajām pērlītēm, varbūt
pirmo reizi dzīvē uztaisītu pašas savus rožukronīšus, atbilstoši vizuālajām
fantāzijām un vadītājas ieteikumiem. Puiši vairāk lūkojās kokapstrādes
darbnīciņas virzienā, kur profesionāla galdnieka pavadībā varēja izgriezt no
finiera vai koka līstēm krustiņus. Darbnīciņas vadītājam vajadzēja krietni
pasvīst, lai visiem strādātgribētājiem nodrošinātu nepieciešamos
materiālus, darba instrumentus, darba
vietu, sniegtu padomus un novērstu radušos brāķīšus darba procesā. Izslāpušie
un izsalkušie varēja iedzert tēju pie Sadraudzības galda, piekožot klāt kādu
našķīti, cepumiņu vai salmiņu.
Klarnešu kvartets „Quattro Diferente”
pieskandināja baznīcas telpas ar garīgo mūziku. Sēžot baznīcas solā,
apmeklētāji varēja izbaudīt mūzikas skaņas, ieiet meditatīvā apcerē par dzīves
jēgu, attiecībām un Debesu tēvu, sajust
tā klātbūtni šajā brīdī. Mūziķi deva iespēju atslēgties no pasaulīgā dzīves
ritma, no fiziskās pasaules uztveres un pārslēgties uz garīgo uztveri, atraisot
sirdis labajām, mīļajām, gaišajām emocijām. Baznīcas mugurpusē, netālu no ieejas,
uz ekrāna varēja noskatīties videoreportāžu par draudzes aktivitātēm, draudzes
apvienību vai kopienu pasākumiem, kuros atklājās brāļu mīlestības un ticības
gars.
Par cilvēka aicinājumu Baznīcā un
attiecībām ar Dievu lekciju vadīja Neokatehumenālā ceļa pārstāvis Sergejs
Saprikins. Viņš atklāja, ka cilvēks jau kopš piedzimšanas sāk censties
nodrošināt sev labvēlīgākos apstākļus, atbilstoši iesakņotajām normām
sabiedrībā, vecāki tikai viņam vienam kā bērnam, radi tikai viņam, apkārtējie
tikai viņa interešu nodrošināšanai, skola, darbs viņa vajadzībām, un dzīvojot
ar šādām domām pazūd patiesā dzīves jēga. Ir tikai iluzora vēlme aizpildīt tukšumu
ar lietām, bet mantas vai stāvoklis sabiedrībā to nespēj aizpildīt. Tikai rūpes
par citu cilvēku, mīlestība uz Dievu un tuvāko var piepildīt vēlmi un iespējas
pēc dzīves ar pilnvērtīgu saturu. Nāves stāvoklis, kad visi citi apkārt esošie
cilvēki neapmierina ar savu attieksmi vai uzvedību, var tikt nomainīts ar
mīlestības jūtām, kas maina katru sirdi, akmens sirds vietā dodot miesas sirdi.
Dievs kā centrālā dzīves figūra ar Viņa dēla Jēzus Kristus dzīves piemēru, kā
paraugu, rāda patiesa kristieša dzīves aicinājumu. Aicinājumu mīlēt tuvāko kā
sevi pašu, un kalpot citiem, nevis sev. Kopienas māsa Silvija sniedza liecību
par savu dzīvi un attiecībām ar Radītāju, atklājot kā Dievs vadīja viņas dzīves
ceļus līdz šim brīdim.
Par pielūgsmes un slavas vakara daļu
„Visdārgākā pērle” parūpējās Svētā Damiāna lūgšanu grupa, kas, Vissvētākā
Sakramenta priekšā, caur pielūgsmes mūziku un Dieva vārdu katram individuāli,
kas vēlējās paņemt lapiņas ar lasījumiem no Svētajiem rakstiem, deva iespēju
nokļūt ciešākā kontaktā ar Debesu Tēvu, slavēt Viņu, pateikties par visu, ko
Viņš devis un nodrošinājis. Baznīcas altāris dažādās krāsās, daudzās iedegtās
sveces, mūzika, kas atver sirdi mīlestībai, kuru Dievs dod katram no mums, un
kuru varbūt cilvēks gatavs pats sniegt, raisa spēcīgas emocijas, graujot
uzceltos aizsardzības mūrus un noņemot uzvilktās ikdienas uzvedības maskas.
Virtuozās mākslinieces Guna Zandere un
Zane Pumpure-Prāmniece visiem klātesošajiem baznīcas telpās ļāva izbaudīt
Smilšu kino burvību. Skaistais priekšnesums, kas bija veidots divās daļās,
vienlaicīgi ļāva izjust uz ekrāna ar smilšu graudiņiem zīmēto tēlu dziļumu un
nepārtraukto laika plūsmas mainību pasaulē. Bībeliskie sižeti, uzburtie tēli,
atgādināja Dieva vārdu, tajā paslēptās dzīves patiesības. Pēc priekšnesuma
bērniem ļoti gribējās redzēt, kā mākslinieces ar smilšu graudiņiem var veidot
jaukos zīmējumus. Viņi nāca pie galda un izgaismotās iekārtas, cenšoties
saskatīt atstāto zīmējumu dabiskā izskatā nevis attēlotu uz ekrāna, kā arī paši
pamēģinot ar smiltīm veidot savus rakstus.
Turpinot adorēt Vissvētākā sakramenta
priekšā pagāja pasākumā noslēdzošā daļa. Ar prāvesta svētību noslēdzās jau otrā
Baznīcu nakts Rīgas Sv.Alberta Romas katoļu baznīcā. Baznīcu apmeklēja ne tikai
draudzes locekļi, bet arī daudzi citi interesenti. Tas parādīja, ka ir cilvēki,
kas ikdienā varbūt baidās ienākt baznīcā, lai nejustos neērti oficiālo pasākumu
laikā, domājot, kā citi uz viņiem varētu reaģēt. Tieši tad, kad baznīca ir
oficiāli atvērta visiem apmeklētājiem, viņiem tiek dota iespēja bez bailēm un
neērtības sajūtas apmeklēt to. Tāpat Baznīcu nakts kalpo kā pasākums pašas
draudzes sadraudzības veicināšanai, kad tiek sadalīti pienākumi, draudzes
dažādo organizāciju locekļi redz viens otru, iepazīst viens otru darbībā,
palīdz viens otram vai izrunājas savā starpā. Uz tikšanos Rīgas Sv.Alberta
Romas katoļu baznīcā vai nākamajā Baznīcu nakts pasākumā.
